Tarmo Pitkve: „Darbs pārdošanā mainīja manu dzīvi!“

Apraksti savu dzīvi pirms pievienošanās Upsell. Kādu profesiju Tu ieguvi, kur strādāji iepriekš un kāpēc nolēmi no turienes aiziet?

Ļoti labi atceros, kā jau pamatskolā sapratu, ka man jāatrod darbs, kurā varētu kārtīgi nopelnīt.

Jau toreiz sapratu, ka ar pietiekami lielu gribu viss ir iespējams un, lai tiktu virsotnē, ir jāpiestrādā un jāpieliek pūles. Taču man nebija priekšstata, kādam šim darbam vajadzētu būt.

Jau 12 gadu vecumā man bija jāsāk strādāt, jo gribēju palīdzēt mammai, kura mani audzināja viena, un nopelnīt vismaz kabatas naudu saldumiem.

Mans pirmais darbs bija diezgan slikti apmaksāts. Vairs neatceros, kādas toreiz bija summas, bet man pludmalē bija jāpārdod čebureki un saldējums. Jau tad sapratu, cik grūti ir nopelnīt naudu, jo mazam puikam sešas stundas karstās smiltīs pārdot čebureku un saldējumu tiešām bija grūti. Tomēr grūtību es nebaidījos un vienmēr centos sevi motivēt.

14 gadu vecumā sāku strādāt kādā politiskajā partijā un pildīju tur dažādus pienākumus. Darbs bija vienkāršs, un to varēju darīt līdztekus mācībām.

Kad pamatskola bija pabeigta, bija jāizlemj, kur mācīties tālāk. Ģimenes finansiālo grūtību dēļ sapratu, ka ilgi mācīties nevarēšu, jo mamma nespēs mani materiāli atbalstīt.

Brālis ieteica iet mācīties uz jūrskolu: pēc tās beigšanas varētu gan ceļot, gan, kā mēdz teikt, ļoti labi nopelnīt. Viens no maniem sapņiem bija strādāt speciālo uzdevumu vienībā, un redzēju iespēju spert soļus šajā virzienā, tāpēc sāku mācīties jūrskolā. Kāpēc tieši speciālo uzdevumu vienībā, par to pastāstīšu nedaudz vēlāk.

Joprojām turpināju strādāt partijas labā, bet galu galā sapratu, ka politika mani neuzrunā un mans galvenais mērķis ir pelnīt naudu. Biju jūrskolas trešajā kursā, kad nolēmu sākt strādāt bārā vecpilsētā, jo toreiz tas šķita interesanti. Kad tur biju nostrādājis apmēram pusgadu, kāda uzņēmuma īpašnieks piedāvāja man darbu apsardzē. Brīvā laika īsti nebija: naktīs strādāju, mācījos jūrskolā un aktīvi nodarbojos ar sportu.

Laiks gāja, un, dzīvojot ar šādu grafiku, beidzot nonācu līdz jūrskolas beigām.

Ļoti labi atceros savas emocijas un to, cik laimīgs biju. Jau jutu, kā sākšu pelnīt milzu summas jūrā, ceļošu pa visu pasauli un baudīšu dzīvi. Realitāte bija daudz skarbāka, nekā spēju iedomāties. Neviens nestāstīja, ka tas nemaz nav tik vienkārši.

Pabeidzu četrus gadus ilgās studijas stūrmaņa specialitātē, bet sāku strādāt par matrozi. Man nebija stūrmaņa darba pieredzes, tāpēc bija jāsāk ar matroža darbu. Tiem, kas nav pazīstami ar jūrniecību: matrozis atbild par dažādiem uzdevumiem, tostarp kuģa apkopi, navigāciju, tīrīšanas darbiem un daudz ko citu. Īsumā, darbs nebija viegls un ne tuvu nebija prestižs.

Četrus mēnešus pavadīju jūrā, strādāju katru dienu un saņēmu 1300 eiro algu. Nodarbojos ar kuģa apkopi, uzkopšanu un stāvēju sardzē. Nodomāju, ka šādu vergu darbu vairs nedarīšu.

Tajā pašā laikā redzēju arī, kādi būtu mani pienākumi, ja turpinātu stūrmaņa profesijā. Neskatoties uz mācībās ieguldīto laiku, atteicos no izvēlētās profesijas, taču sapnis strādāt speciālo uzdevumu vienībā joprojām bija palicis, un tā es pieteicos cietuma uzrauga amatā.

Tur pavadīju gadu, kas nebija ne viegls, ne attīstošs. Vide bija izaicinoša, un ikdienas saskarsme ar cilvēkiem, kuri pastāvīgi bija pārkāpuši likumu, bija nogurdinoša un mani ietekmēja slikti.

Pēc kāda laika saņēmu iesaukumu obligātajā militārajā dienestā, un savas izglītības dēļ nonācu Jūras spēkos.

Pēc dienesta nolēmu strādāt patruļdienestā. Mans uzdevums bija likumpārkāpēju aizturēšana, mūsu apsargāto objektu pārbaude un drošības nodrošināšana.

Risināju dažādas sarežģītas situācijas, un pats darbs man patika, jo varēju piedāvāt problēmu risinājumus un uzreiz redzēju savu pūļu rezultātu. Droši vien tāpēc darbs speciālo uzdevumu vienībā tik ilgi bija mans sapnis. Neskatoties uz visu, mana alga labākajā gadījumā bija 1300 eiro bruto.

Atkal atcerējos, ka man kaut kas dzīvē jāmaina, un jo ātrāk to izdarīšu, jo labāk. Mani sapņi ir daudz lielāki par dzīvi, kādu toreiz dzīvoju.

Kādu dienu, patrulējot savā apsargājamā objektā, satiku ļoti senu paziņu, kurš ilgi bija strādājis Upsell. Toreiz man nebija ne jausmas, ka no šī brīža mainīsies mana dzīve. Nebiju pat iedomājies, ka šāds darbs sniedz tik lielas iespējas nopelnīt. Sarunas laikā paziņa teica: nāc un pamēģini, ko tad tu zaudē? Tas bija labākais lēmums manā līdzšinējā dzīvē.

Kā iepriekšējās grūtības ietekmēja Tavu lēmumu sākt karjeru pārdošanā? Vai bija kāds konkrēts brīdis vai notikums, kas Tevi iedvesmoja mainīt dzīves virzienu?

Visu mūžu esmu meklējis iespēju, kā nopelnīt ļoti daudz, tāpēc vienmēr biju gatavs izmēģināt jaunas lietas. Agrāk darīju drīzāk smagu darbu, bet par to saņēmu ļoti mazu samaksu. Ļoti labi zināju, kādas grūtības bija manā iepriekšējā ceļā, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par šībrīža iespēju strādāt Upsell. Mani iedvesmoja paziņa, kuru satiku tirdzniecības centrā. Viņš bija pavisam cits cilvēks, nekā atcerējos: bija mainījusies visa viņa būtība, cits bija komunikācijas stils. Redzēju viņā cilvēku, ko varu ņemt par paraugu. Pievienojoties Upsell, spēru soli pretī labākai dzīvei un ne reizi to neesmu nožēlojis!

Kādas bija Tavas bailes vai šaubas pirms darba pārdošanā un kā Tu ar tām tiki galā?

Droši vien vislielākās bailes bija no pārmaiņām. Aizgāju no darba, kur saņēmu stundas likmi, un sāku strādāt tur, kur mani gaidīja tikai samaksa par rezultātu. Tajā pašā laikā, loģiski domājot, ļoti labi sapratu, ka, strādājot par stundas likmi, finansiālus panākumus nekad nesasniegšu. Sākumā bailes gan bija lielas, bet mans princips ir nepadoties. Saprātīgi raugoties, nebija iespējams nenopelnīt, ja ievēroju pieredzējušāku cilvēku padomus. Vadījos pēc principa: ja citi jau ir nopelnījuši kārtīgas summas, kāpēc lai man veiktos sliktāk? Ja dara pareizās lietas, rezultāts nevar neatnākt. Esmu ļoti pateicīgs, ka pārvarēju sevi un arī grūtākos brīžos spēju saņemties un iet tālāk.

Kādas ir bijušas lielākās mācības, ko esi guvis darbā pārdošanā, īpaši saistībā ar iepriekšējām grūtībām?

Pārdot spēj ikviens, pat ja iepriekš nav strādājis pārdošanā. Ja ir pietiekama griba mainīt dzīvi un pelnīt vairāk, atliek tikai atrast veidu, kā tikt nākamajā līmenī. Pārdošanā svarīga ir pastāvīga izaugsme un nepārtraukta savu pārdošanas zināšanu attīstīšana. Zināšanas bez to pielietošanas rezultātus nedod, tāpēc ir svarīgi iemācīto pastāvīgi likt lietā.

Jāprot pieņemt kritika un jābūt atvērtam atgriezeniskajai saitei, tas arī nodrošina panākumus. Pretējā gadījumā nav vietas izaugsmei.

Kāds cilvēks Tu biji pirms Upsell un kāds esi tagad?

Biju drīzāk sapņotājs, kuram visu mūžu bija lielas ambīcijas, bet tajā pašā laikā jutos apmaldījies un nezināju, kā tās īstenot. Biju arī ļoti kategorisks un centos visiem uzspiest savus dzīves uzskatus.

Gandrīz divus gadus strādājot Upsell, esmu ievērojami mainījies. Tagad jūtu, ka esmu cilvēks, kuru pats cienītu. Esmu daudz strādājis ar savu domāšanu, un tas ir pozitīvi ietekmējis visas dzīves jomas.

Kā Tu sevi pastāvīgi uzturi motivētu? Vai un kā esi sevi apbalvojis par labiem sasniegumiem?

Esmu tikai sava ceļa sākumā, tāpēc ir vēl ļoti daudz, ko neesmu sasniedzis un plānoju paveikt.

Mana motivācija nāk no manas dzīves pieredzes un vēlmes nodrošināt sev un tuviniekiem kvalitatīvu dzīvi, tāpēc motivācijas atrašana visā šajā ceļā man ir bijusi visvieglākā lieta. Neatlaidība palīdz sasniegt mērķus.

Sevis apbalvošana savā ziņā ir arī savu sapņu piepildīšana.

Materiālajā ziņā apbalvoju sevi, baudot kvalitatīvu dzīvi, tostarp ceļojot uz ārzemēm un dāvinot tuviniekiem vērtīgas dāvanas. Tas man sagādā īpašu emocionālu prieku un motivē turpināt attīstīties un tiekties pēc labākas dzīves.

Kādi ir Tavi nākamie mērķi gan darbā, gan privātajā dzīvē, un kā plāno uz tiem virzīties?

Mani mērķi ir rūpīgi pārdomāti un sadalīti īstermiņa un ilgtermiņa mērķos atbilstoši dzīves posmiem. Man ir svarīgi sasniegt finansiālu brīvību, tā ļauj man baudīt dzīvi un nodarboties ar projektiem, kas mani interesē. Finansiālā brīvība ir relatīvs jēdziens. Vienam tā var nozīmēt 10 000 eiro mēnesī, bet citam pat miljons eiro mēnesī var šķist pieticīgi ienākumi.

Turklāt man ir daži hobiji un nākotnes plāni, par kuriem publiski vēl nestāstu, bet kurus nākotnē plānoju īstenot. Lai sasniegtu mērķus, jāattīsta dažādas prasmes, piemēram, komunikācija, vadība, investēšana u. c. Plānoju šīs prasmes pilnveidot, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un baudītu dzīvi.

Ko Tu ieteiktu tiem, kuri apsver iespēju sākt aktīvo pārdošanu, bet neuzdrošinās spert šo soli?

Ļoti labs jautājums, uz kuru atbildu ar prieku! Darbs aktīvajā pārdošanā sākumā var šķist sarežģīts, bet ir svarīgi saprast, kas jādara, lai sasniegtu vēlamos panākumus. Vai tiešām kāds tic, ka panākumiem pietiek ar vienkāršiem soļiem? Es tam neticu.

Lai gūtu panākumus, bieži vien ir jādara sarežģītas lietas.

Pajautā sev, vai esi apmierināts ar savu pašreizējo dzīvi. Ja atbilde ir jā, iespējams, nekas nav jāmaina, bet daudziem atbilde var būt nē, un tādā gadījumā ir svarīgi izmēģināt kaut ko jaunu. Kas slikts var notikt? Ja pirmajā reizē neizdodas vai tev nepietiek zināšanu, tās vienmēr var apgūt un mēģināt vēlreiz. Tev jāpajautā sev, vai esi gatavs mainīt savu dzīvi. Ja jā, tad droši uz priekšu!